image
 

Jaunumi

Gripa...ērču encefalīts...A un B hepatīts.... Pasargā sevi- vakcinējies!

19.09.2008

"Zemgales veselības centrs" piedāvā vakcināciju:
- pret gripu;
- pret A hepatītu;
- pret A un B hepatītu;
- pret ērču encefalītu;
- pret dzemdes kakla vēzi
- pret pneimoniju;
   u.c.


Procedūru iespējams veikt ne tikai uz vietas veselības centrā, bet klientam ērtā vietā un laikā.
Piedāvājam korporatīvo pakalpojumu uzņēmējiem- darbinieku vakcinēšanu darba vietā. Mūsu speciālisti vakcinācijas procedūru veiks Jums ērtā vietā un laikā.

Vakcinācijas ir iekļautas apdrošināšanas kompānju polišu apmaksātajos medicīniskajos pakalpojumos.


GRIPA
Gripa ir viltīga slimība -ar to ir iespējams inficēties ģimenē, darbā, uz ielas, visur.
Ar gripu slimam cilvēkam ir augsta temperatūra, izteikts nespēks, sāpes muskuļos, klepus, iesnas, galvassāpes. 15-30% gadījumu rodas smagas komplikācijas, bet daži cilvēki var pat nomirt. Katru gadu slimība skar 5-15% pieaugušo un 15-42% bērnu. 10-12% visu darba kavējumu iemesls ir gripa.
Labākais veids, kā izvairīties no gripas, ir - apturēt to! Vakcinējies pret gripu, pirms epidēmija ir sākusies!
Statistika. Vidēji uz katriem 2000 saslimušajiem viens gadījums ir letāls. Visaugstākie mirstības rādītāji ir bērniem līdz 2 gadu vecumam un veciem cilvēkiem ar hroniskām sirds, plaušu saslimšanām, cukura diabētu un citām hroniskām kaitēm. Mazo izmēru dēļ gripas vīruss var iekļūt visos orgānos. Tas izraisa asinsvadu bojājumus, kā rezultāts ir asinsizplūdums un tūska. Šie procesi var izpausties kā gripas vīrusa pneimonija, gripas encefalīts, gripas miokardīts, gripas enterīts (īpaši bērniem), gripas konjunktivīts u.c.
Gripas simptomi. Augsta temperatūra (līdz 40 °C), drudzis, vispārējs vājums, nespēks, muskuļu un locītavu sāpes, rīkles kairinājums, sauss, rejošs klepus, iesnas ar šķaudīšanu, sāpes acu ābolos, konjunktivīts. Gripa, kā likums, "nogāž" cilvēku no kājām, un ar to tā atšķiras, piemēram, no saaukstēšanās. Saslimušais pirmās 5 slimības dienas ir bīstams apkārtējiem, jo ir infekcijas avots.
Riska grupas, kurām ietacams vakcinēties:  - cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem; - cilvēki ar hroniskām slimībām (īpaši sirds, plaušu, nieru slimnieki, cukura diabēta pacienti); - pirmsskolas vecuma bērni; - medicīnas un sociālie darbinieki; - apkalpojošās sfēras darbinieki; - mācību iestāžu darbinieki; - karavīri, skolēni, studenti.
Vakcinācija visā pasaulē ir atzīta kā vienīgā efektīvā gripas profilakses metode. Katru gadu Pasaules veselības organizācija izstrādā rekomendācijas jaunās sezonas vakcīnas celmiem. Līdz ar to gripas profilakse ar vakcīnas palīdzību ir specifiska metode, kas vērsta pret konkrētās sezonas gripas paveidu.
Visas pārējās metodes: ķiploki, medikamenti, homeopātiskie preparāti u.c. ir vispārējas profilakses metodes, kuras noteikti ietekmē procesu, bet negarantē rezultātu.
Kad vakcinēties? Ziemeļu puslodē epidēmijas parasti sākas oktobrī un beidzas martā. Imunitāte pēc vakcīnas iestājas 1-2 nedēļu laikā, līdz ar to par optimālo vakcinēšanās laiku vakcinācijai tiek uzskatīts septembris un oktobris.Vakcinācija pēc šā laika nav bīstama, jo ar inaktivēto vakcīnu (kāda ir arī gripas vakcīna) var vakcinēties pat tad, kad cilvēks jau ir inficējies un nav to pamanījis, jo simptomi vēl nav parādījušies. Šajā gadījumā vakcinācija palīdzēs tikt ātrāk "uz kājām".
Efektivitāte. Atkarībā no dažādiem apstākļiem (indivīda imunitātes stāvoklis, stress, alkohols utt.) 70-90% cilvēku ir garantija nesaslimt ar gripu. Piem., ja vakcinējas 80% no kolektīva, tad saslimstības līmenis šai kolektīvā tuvojas nullei.
Der iegaumēt, ka pretgripas vakcīna par 50% samazina saslimšanu arī ar citām akūtām respiratorām saslimšanām.

A HEPATĪTS
Lai gan A hepatīts reti ir iespējams bērniem un jauniem pieaugušiem cilvēkiem, lielākā daļa inficēto pieaugušo un daži vecāki bērni kļūst slimi un darba nespējīgi vairākas nedēļas un mēnešus. Fatālu gadījumu biežums sasniedz 2% starp tiem, kas vecāki par 40 gadiem, un var būt 4% tiem, kas sasnieguši 60 un vairāk gadus.
Risks ceļotājiem. A hepatīts ir biežākā ar vakcināciju novēršamā ceļotāju infekcija. Ceļotāji no attīstītām valstīm ir jutīgāki pret infekciju, un viņiem jāsaņem A hepatīta vakcīna pirms došanās uz valstīm ar vidēji augstu un augstu infekcijas risku. Lai gan cilvēkiem, kas ceļo uz jaunattīstības valstu lauku reģioniem, ir īpaši augsts infekcijas risks, praktiski lielākā daļa saslimšanu notiek ceļotājiem, kas uzturas kūrortos un labas kvalitātes viesnīcās. Cilvēki, kas dzimuši un auguši jaunattīstības valstīs, un tie, kas attīstītajās valstīs dzimuši pirms 1945.gada, bieži vien ir inficēti jau bērnībā un varētu būt imūni. Šādiem indivīdiem varētu būt izmaksu ziņā efektīva anti-HAV antivielu noteikšana, lai izvairītos no nevajadzīgas vakcinācijas.
Jāapsver vakcinācija visiem ceļotājiem uz rajoniem ar vidēji augstu un augstu infekcijas risku. Tiem, kam ir augsts slimības iegūšanas risks, stingri iesakam vakcinēties neatkarīgi no tā, kurp ceļo.

Vakcīna. Ir pieejama droša un augsti efektīva inaktivēta (nonāvēta) A hepatīta vakcīna. Tā kā vakcīnas inducētās antivielas nav nosakāmas līdz 2 nedēļām pēc ievadīšanas. Ņemot vērā A hepatīta ilgo inkubācijas periodu, ceļotāji var tikt vakcinēti pat izbraukšanas dienā un būs pasargāti. Iesaka pēc 6-24 mēnešiem dot atkārtotas devas.
Kombinētas vakcīnas ievadi, kas aizsargā gan pret A, gan B hepatītu, var apsvērt ceļotājiem, kam iespējama saskare ar abiem mikroorganismiem. Šo vakcīnu ievada šādi: 0 diena; 1 mēnesis; 6 mēneši.

B HEPATĪTS
Risks ceļotājiem. Lai gan tikai noteiktas ceļotāju kategorijas ir pakļautas skaidri zināmam riskam dēļ savām plānotajām aktivitātēm, jebkurš ceļotājs var ciest negadījumā vai medicīniskā situācija, kur vajadzīga operācija. Vakcīnas ievadīšana jāapsver virtuāli visiem ceļotājiem uz rajoniem ar vidēju līdz augstu infekcijas risku. Ceļotāji, kas imunizēti (bērni vai pusaudži), ir aizsargāti. To var ievadīt zīdaiņiem pēc piedzimšanas. Īpašā riska grupā ir tie, kas saskaras ar potenciāli inficētām asinīm vai asiņu sastāvdaļām, vai kam ir neaizsargātas seksuālas attiecības. Galvenās riskantās aktivitātes ir veselības aprūpe (medicīna, stomatoloģija, laboratorija vai citas), kur ir tieša saskare ar cilvēku asinīm; tādu asiņu pārliešana, kas nav pārbaudītas uz HBV; un stomatoloģiska, medicīniska vai cita saskare ar nepietiekami sterilizētām adatām (piem., akupunktūra, pīrsings, tetovēšana vai injicējamu narkotiku lietošana).Bez tam mazāk attīstītās valstīs ādas bojājumi bērniem vai pieaugušajiem, kam ir impetigo, kašķis vai saskrāpēti insektu dzēlieni, var kalpot slimības transmisijā, ja ir tieša saskare ar vaļējām brūcēm.
Vakcīna.  Trīs vakcīnu devas veido pilnu sēriju. Pateicoties prolongētam B hepatīta inkubācijas periodam, zināmu aizsardzību sasniegs lielākā daļa ceļotāju pēc otrās ievadītās devas pirms ceļojuma, pieņemot, ka beigu devu ievadīs pēc atgriešanās.
Ja ceļojums ir ilgs, priekšroka dodama ātrās vakcinācijas režīmam.
Ievadīšanas standarta režīms ir trīs devas, ko dod šādi: 0 diena; 1 mēnesis; 6-12 mēneši.
Ātrais ievadīšanas režīms monovalentai B hepatīta vakcīnai varētu būt šāds: 0 diena; 1 mēnesis, 2 mēneši.
Dažās ES valstīs ir reģistrēts cits ātrais režīms, kurā devas dod šādi: 0 diena; 7. diena; 21. diena.
Ja tomēr izmanto kādu no diviem ātrajiem režīmiem, iesaka pēc 6-12 mēnešiem ievadīt papildu devu.
Vakcīnu kombināciju, kas pasargā gan pret A, gan pret B hepatītu, var apsvērt ceļotājiem, kam varētu būt saskare ar abiem mikroorganismiem. Šo vakcīnu ievada šādi: 0 diena; 1 mēnesis; 6 mēneši.

ĒRČU ENCEFALĪTS
Ērču encefalīts ir infekcijas slimība, ko izraisa ērču encefalīta vīruss. Šo vīrusu inficēta ērce var nodot cilvēkam piesūkšanās laikā. Inficēšanās notiek vai nu piesūcoties inficētai ērcei, vai lietojot uzturā nevārītu kazas, retāk - govs pienu, ja slima ērce pamanījusies piesūkties dzīvniekam
Mazi, bet neganti! Ērces ir pavisam nelieli parazīti, kuru eksistencei nepieciešams sūkt mugurkaulnieku asinis. Pamodušās no ziemas guļas, ērces sāk izdzīvošanai nepieciešamo barošanos no siltasiņu dzīvniekiem. Tās uzrāpjas uz zāles stiebra vai krūma 10-50 centimetru augstumā un gaida dzīvnieku vai cilvēku. Ērces piesūkšanās visbiežāk notiek jauktos lapu un skuju koku mežos, it sevišķi, ja tajos ir bagātīgs pamežs.
Tomēr tās ir ne tikai asinssūcēji parazīti, bet arī ērču encefalīta vīrusa, Japānas encefalīta vīrusa, Laimas boreliozes un citu patogēnu mikroorganismu pārnēsātājas. Tālab cilvēki arvien vairāk tiek brīdināti no ērcēm uzmanīties: ne vien pēc pārnākšanas mājās aplūkot savu apģērbu, bet arī vakcinēties pret ērču encefalītu.
Naivi cerēt, ka, dzīvojot tikai pilsētā un ne reizi neejot mežā vai nedodoties makšķerēt, no ērcēm būsim pasargāti. Jāatceras: ērces mājo arī pilsētā (dārzos, parkos u.c.) un mazdārziņos, turklāt tās mājās vai darba vietā var atnest arī ar ziediem, koku zariem, meža veltēm.
Ērču encefalīts skar smadzenes un var radīt neatgriezeniskas veselības problēmas.
Speciālisti uzsver: 6-10% gadījumu ērču encefalīts noris smagā formā, savukārt trešā daļa, kas pārslimojuši ērču encefalītu, sūdzas par galvassāpēm, kustību un līdzsvara traucējumiem, atmiņas pasliktināšanos, koncentrēšanās spēju pazemināšanos, acu asarošanu un bezmiegu.
Laiks no inficētas ērces piesūkšanās brīža līdz slimības sākumam ir vidēji 7-14 dienas.
Par saslimšanu ar ērču encefalītu liecina gripai līdzīgi simptomi:- nespēks; - galvassāpes; - sāpes muskuļos; - ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz +38° C; - dažos gadījumos mēdz būt slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un caureja.
Visbiežāk pēc 3-5 dienām slimnieka stāvoklis uzlabojas. Turpmāko nedēļu cilvēks jūtas vesels, atsāk strādāt, bet pēc tam pēkšņi minētie simptomi parādās atkal, turklāt šoreiz tie ir spēcīgāk izteikti. Daļai slimnieku ērču encefalīta otrajā uzliesmojuma reizē var parādīties drudzis un pat nervu sistēmas iekaisumi, kas norit ar dažāda smaguma pakāpi.
Apmēram pusei slimnieku nervu sistēmas iekaisums izpaužas kā meningīts, kam raksturīga ļoti augsta temperatūra, galvassāpes, pastiprināta jutība pret gaismu, galvas reiboņi, slikta dūša un vemšana. Daļai slimnieku var tikt konstatēts meningoencefalīts, kas izpaužas vēl smagāk, nereti slimniekam ir pat apziņas traucējumi un ilgstošs drudzis. Aptuveni desmitai daļai ērču encefalīta slimnieku tiek uzstādīta diagnoze: meningoencefalomielīts, kad pavājinās vai izzūd refleksi, samazinās muskuļu tonuss.
Palīdzēs vakcīna! Viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kā izsargāties no saslimšanas, ir vakcinēšanās pret ērču encefalītu. Vakcīna satur novājinātu vīrusu, kas vairs nespēj izraisīt slimību un  rada imunitāti pret to.