image
 

Jaunumi

Trakumsērga

01.06.2011

Kam mājās ir sunītis vai kaķītis, zina, cik daudz mīlestības un prieka tie sniedz. Taču — pēkšņi viss var mainīties. Ja nu — tpu, tpu, tpu — jūsu mīlulis saslimst un inficē arī jūs ar nāvējošo trakumsērgas vīrusu? Vai arī mežā jums iekož ārēji miermīlīgs lapsēns — ko tad darīt?! Lasiet šeit, un viss taps skaidrs!
Diemžēl līdz šim nav atklāta trakumsērgas ārstēšanas metode. Ja nokavēts īstais laiks palīdzības sniegšanai — slimības pirmie simptomi ir nāves spriedums. Statistika liecina — ar trakumsērgu nerēķināties nevar. Skaitļi atspoguļo tikai reģistrētos dzīvnieku saslimšanas gadījumus, cik to ir patiesībā, var tikai minēt. Cilvēku nāves gadījumus iespējams novērst, laikus sākot vakcināciju un profilaktisko imunizāciju.

Inficēšanās ar trakumsērgu
Trakumsērgu izraisa vīruss, kas skar cietušā cilvēka nervu sistēmu. Neārstēta trakumsērga vienmēr beidzas ar nāvi.
Vīruss izplatās ar slima dzīvnieka siekalām, savukārt cilvēks inficējas, ja viņu sakož slims dzīvnieks vai arī ja slima dzīvnieka siekalas nokļūst uz ādas vai gļotādām.
Uz ādas ir daudz sīku ievainojumu— mikrotraumu, tāpēc, ja nepazīstams suns nosiekalo ārēji it kā veselu ādu, tomēr jādodas pie ārsta, lai vienotos par tālāko rīcību.
Sevišķi bīstami ir kodumi galvā un kaklā, jo tie ir tuvu galvas smadzenēm.

Kā trakumsērga izpaužas dzīvniekiem?
Nepareizs ir uzskats, ka slimu dzīvnieku var pazīt pēc uzvedības un putām pie mutes. Lielākai daļai dzīvnieku šādi simptomi attīstās slimības pēdēja stadijā vai to nav vispār. Saslimušam dzīvniekam ir neparasta uzvedība:
• agresīvs suns pēkšņi kļūst maigs un pakļāvīgs,
• kluss, mierīgs suns izskatās un uzvedas kā mežonīgs dzīvnieks,
• atteikšanās no ēdiena — suns tā vietā sāk grauzt metāla vai koka priekšmetus,
• savvaļas dzīvnieki pārstāj baidīties no cilvēkiem un izturas draudzīgi (šādus dzīvniekus cilvēki bieži pārnes mājās).

Kādi ir slimības simptomi cilvēkiem?
Trakumsērgas simptomi parādās no 9 dienām līdz pat gadam vai vēlāk kopš inficēšanās, biežāk gan 60 dienu laikā. Laika posmā no inficēšanās brīža līdz pirmo klīnisko simptomu sākumam, t.i., inkubācijas periodā, cilvēkam jāsaņem efektīva vakcinācija, kas, veikta laikus, iznīcina organismā iekļuvušo vīrusu. Slimības sākuma pazīmes ir sāpes koduma vai skrāpējuma vietā, notirpums, nejutīgums, periodiska nieze, drudzis, skeleta muskuļu rigiditāte (stīvums). Slimībai progresējot— apjukums, dezorientācija, hidrofobija (bailes no ūdens), krampju lēkmes, kuras izraisa gaisa plūsma, gaisma vai skaņa, kā arī agresīva uzvedība. Simptomiem saasinoties, parasti dažu dienu laikā attīstās paralīze, rīšanas spazmas, halucinācijas, koma, sirds aritmija, kas beidzas ar slimnieka nāvi.

 

Ko darīt, ja iekož, saskrāpē vai apsiekalo dzīvnieks?

Ja tā noticis, no pareizas rīcības atkarīgs — saslimsiet ar nāvējošo vīrusu vai ne!

Rīkojieties!

• Ievainotā vieta nekavējoties rūpīgi jāmazgā ar ziepēm zem tekoša ūdens.
• Jāmeklē ārsta palīdzība, cik ātri vien iespējams. Visbiežāk šādās situācijās pacientam jāvēršas pie ķirurga veselības centrā, poliklīnikā vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Ārsts (ķirurgs) nozīmē vakcinācijas kursu— piecas injekcijas augšdelma muskulī: ārsta apmeklējuma dienā, 3., 7., 14. un 28. dienā.

- Ja iekodis paša mājas mīlulis, jādodas pie ķirurga, lai tas novērtētu brūces dziļumu un plašumu. Savukārt veterinārārstam jāapstiprina, ka suns ir vesels kodiena izdarīšanas laikā, kā arī otrās apskates laikā — pēc 15 dienām.
- Pie plašām, dziļām brūcēm sāk vakcināciju, kuru pārtrauc pēc trešās potes, ja suns abas reizes atzīts par veselu.
- Ja brūce ir neliela, vakcināciju nesāk, bet gaida suņa izmeklēšanas rezultātus.
- Cilvēks var nevakcinēties, ja viss ir kārtībā. Taču, ja šajā laikā suns pazūd, aizbēg vai viņam parādās kādas slimības pazīmes, cietušajam nekavējoties sāk vakcinācijas kursu.

Vakcināciju sāk laikā, kad vēl nav parādījušās slimības pazīmes, vēlāk tā nav efektīva!

Ka izsargāties no trakumsērgas?
Neļaujiet bērniem rotaļāties ar svešiem, klaiņojošiem dzīvniekiem! Nenesiet mājās savvaļas dzīvnieciņus — lapsēnus —, tas ir sevišķi riskanti.
Savus četrkājainos draugus noteikti jāpotē pret trakumsērgu, tā pasargājot tos no inficēšanās. Te gan jāatceras — arī, ja suns potēts, sakostajam tomēr jādodas pie ārsta. Iespējams, suns potēts pārāk sen. Turklāt pastaigas laikā jūsu suns vai kaķis var sastapties un saostīties ar slimu dzīvnieku, bet vēlāk inficēt jūs ar viņa siekalām netiešas saskares veidā.

Kam ir nepieciešams veikt profilaktisko vakcinācijas kursu?
Profilaktisko vakcinācijas kursu iesaka personām, kurām ir augsts risks inficēties ar trakumsērgu — laboratorijas darbiniekiem, kuri strādā ar trakumsērgas vīrusu, veterinārārstiem, dzīvnieku ķērājiem, medniekiem, mežsargiem, zemessargiem, ceļotājiem, kas uz ilgāku laiku apmeklē trakumsērgas ziņā nelabvēlīgas teritorijas — dažus Krievijas reģionus, Āziju, Āfriku, Latīņameriku. Dzīvnieku saslimšanas gadījumi bieži reģistrēti Polijā, Ungārijā, Čehijā, Horvātijā, Igaunijā, Lietuvā, reti citās Eiropas valstīs, Skandināvijā, nav Lielbritānijā.
Profilaktiskās vakcinācijas kurss ietver trīs injekcijas mēneša laikā, pēc gada veic atkārtotu potēšanu — revakcināciju, bet pēc tās nākamā revakcinēšana ir jāveic ik pēc pieciem gadiem.

Apsveriet inficēšanās risku un ar savu ārstu izlemiet, vai jums ir nepieciešams vakcinēties. Izmantojiet iespēju sevi pasargāt!