Datortomogrāfija (kompjūtertomogrāfija)

Datortomogrāfija (kompjūtertomogrāfija) /grieķiski – „attēls šķērsgriezumā”/ ir sarežģīta iekārta, kas apvieno progresīvākās elektroniskās, mehāniskās un datortehnoloģijas, ar kuru palīdzību var iegūt slāņainu izmeklējamā orgāna struktūras attēlojumu (atšķirībā no klasiskā rentgenattēla, kur tiek iegūta orgānu ēna, caur kuriem izgājuši rentgena stari). Dators parāda izmeklējamā orgāna struktūru telpiskā, 3 dimensiju skatījumā. To panāk iegūstot vairākus ķermeņa vai izmeklējamā orgāna šķērsgriezuma attēlus ik pēc kāda konkrēta attāluma (piemēram pēc 1mm), un tas ļauj perfekti izvērtēt izmeklējamā orgāna topogrāfiju: izvietojumu, lielumu, patoloģisko vietu raksturu, saistību ar apkārtējiem orgāniem.

Datortomogrāfijas izmeklējumi nepieciešami un bieži vien ir arī neaizstājami pacientiem ar:
- galvas un muguras smadzeņu patoloģiju;
- mugurkaula un disku izmaiņām;
- plaušu un videnes veidojumiem;
- hroniskām plaušu slimībām;
- vēdera dobuma orgānu patoloģijām, it sevišķi aizkuņģa dziedzeru slimībām;
- dažādiem veidojumiem un audzējiem;
- nelielām izmaiņām kaulos, mīkstajos audos un iekšējos orgānos;
- u.c. slimībām, traumām un pataloģijām.

Kas notiek procedūras laikā?
Veicot datortomogrāfijas izmeklējumu, pacients tiek noguldīts uz speciāla galda, ap kuru izmeklēšanas laikā rotē rentgenspuldze. Izmeklēšana pacientam nav sāpīga un nepatīkama. Tās laikā ļoti svarīgi ir, lai pacients uz izmeklējuma galda nekustētos. Krūšu kurvja un vēdera dobuma izmeklēšanas laikā pacientam uz dažām sekundēm jāaiztur elpa. Procedūras laiks ir ļoti dažāds (15-40 minūtes), jo atkarīgs no tā, kāda ķermeņa daļa tiek izmeklēta. Izmeklēšanas laikā nereti nepieciešams ievadīt vēnā kontrastvielu, no kā parasti rodas siltuma sajūta. Tā ir normāla parādība un nekādā gadījumā neliecina par bīstamām organisma blakusreakcijām uz kontrastvielu.
Kā sagatavoties procedūrai?
- Uz vēdera dobuma orgānu datortomogrāfijas izmeklēšanu pacients ierodas tukšā dūšā. Pirms procedūras pacientam nereti ir nepieciešams 4-6 stundas iepriekš iedzert kontrastvielu. Kontrastviela nav kaitīga un neizsauc nepatīkamas organisma blakusreakcijas.
- Tā kā veicot datortomogrāfijas izmeklējumu bieži nepieciešama kontrastvielas ievade vēnā, pirms izmeklējuma pacientam nepieciešams noteikt nieru bioķīmiskās analīzes - kreatinīnu un UREA asinīs. Kontrastvielu nedrīkst ievadīt, ja pacientam ir alerģija pret jodu! Šādos gadījumos pacientam ir jābrīdina medicīniskais personāls.
- Lai izvairītos no nekvalitatīviem attēliem, pirms izmeklējuma pacientam jānoņem visas metāliskās detaļas - rotaslietas u.c.
Vai procedūra ir kaitīga?
- Starojuma deva šīs procedūras laikā ir augstāka, nekā veicot parasto rentgenuzņēmumu, taču izmeklēšanas risks ir minimāls un blakusefektu nav. Iespējamo ģenētisko seku dēļ no datortomogrāfijas izmeklējumiem jāizvairās grūtniecēm. Ārsts novērtē, cik liela ir pacientam pieļaujamā reizes deva un kāds drīkst būt gada laikā saņemtais starojums.

Laikus atklāj pārmaiņas!
Laikus un pareizi nozīmēta radioloģiskā izmeklēšana ļauj atklāt patoloģiskus stāvokļus agrīnā stadijā, kad izmaiņas orgānos vēl ir minimālas. Ja cilvēkam ir kādas sūdzības, tad ir būtiski laikus apmeklēt ārstu, lai pārliecinātos, vai tā nav kādas slimības sākumstadija. Visiem labi zināms, ka laikus atklāta slimība ir daudz labāk ārstējama nekā ielaista, tāpēc nedrīkst ignorēt dažādus veselības traucējumus, atkal un atkal atliekot vizīti pie ārsta. Visbiežāk slimībai ir kaut kādi priekšvēstneši, piemēram, neizskaidrojams sagurums, pašsajūtas pasliktināšanās, ēstgribas trūkums vai galvassāpes. Ja tā, ejiet pie ģimenes ārsta, kurš tālāk lems par nepieciešamo izmeklēšanu.